Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Izmantotās sīkdatnes nodrošina mājaslapas tehnisko darbību. Uzzināt vairāk par izmantojamajām sīkdatnēm un to, kā tās nodzēst, var sadaļā "Privātuma politika".

Treneris Andris Vitauts Kļaviņš stāsta par braucienu uz turnīru Austrijā:

Kad Latvijā jau pina Jāņu vainagus, Rīgas Volejbola skolas jaunieši sēdās autobusā, lai uzsāktu ceļojumu uz gleznaino Austriju. Tālajā ceļā doties vilināja Klāgenfurtē pie Vorthersee ezera notiekošais sporta festivāls United World Games, kas jau 13. reizi pulcēja jauniešus no visas pasaules.

UWG aizsācēji 2004. gadā bija neliela grupa austriešu, kuri iecerēja apvienot savas zemes jaunos sportistus sacensties populārās sporta spēlēs. Drīz vien pievienojās komandas no visas Eiropas, paplašinājās sacensību programma. Pēc četriem gadiem Klāgenfurte nespēja uzņemt visus viesus, un beisbola, boulinga, peldēšanas un tenisa cīņas notika Vīnē. Gluži kā Olimpiskajās spēlēs ar katru gadu pieauga sporta veidu un dalībnieku skaits. 2015.gadā sarīkoja basketbola treneru un skautu klīniku ar ASV speciālistu piedalīšanos. Šogad tika sasniegts jauns rekords-vairāk kā desmit tūkstošu dalībnieku, tajā skaitā no Dienvidāfrikas, Brazīlijas, Indijas, Bangladešas, Kenijas....

Kā veicās mūsu jaunajiem volejbolistiem? Visveiksmīgākie izrādījās Gata Vanaga trenētie puiši, kuri U-15 vecuma grupā sīvajā konkurencē izcīnīja bronzas medaļas, finālspēlēs pieveicot Polijas un Nīderlandes vienaudžus. Lielo panākumu kaldināja Sandis Bērziņš, Dans Lismanis, Reinis Egle, Kārlis Uģis Ābelītis, Aleksandrs Bogačovs, Leo Saulītis, Dāvis Vīksne, Oskars Meistars, Gustavs Klucis un Matīss Šalms. Uzvarēja spāņi.

Meitenes piedalījās ar četrām komandām dažādās vecuma grupās treneru Andra Kļaviņa un Janas Ļeļevas vadībā. U-17 vecuma grupā latvietes bija par gadu diviem jaunākas. Tas netraucēja apakšgrupā pieveikt mājinieces Wortherse Lower ,vācu ASV Dachau , kā arī ļoti spēcīgo Nīderlandes Dutch Dordrecht. Tā bija meiteņu labākā spēle kopš komandas izveidošanas, sagādājot saviļņojošas emocijas gan trenerim, gan pašām. Varbūt tās arī bija pie vainas tā paša vakara ceturtdaļfināla zaudējumā ar 1:2 Vācijas Planegg-Krailling, kura nebūt nebija neuzvarama. Dažreiz karsta sirds un liela vēlēšanās traucē darboties ar vēsu prātu. Reti tiekam spēlēt tāda līmeņa sacensībās. Sarunās ar Eiropas treneriem atklājās, ka dažādi turnīri viņu komandām notiekot katru otro nedēļu. Latvietēm piektā vieta 24 komandu konkurencē. Uzvarēja Polijas Ostrada.

Arī U-15 meiteņu komanda uzvarēja savā apakšgrupā, uzvarot Austrijas Aschabacher Volleyball, Turcijas PEV un komandu, kas nes slavenā futbola kluba Eintracht vārdu no Berlīnes. 1/4 finālā bija jāatzīst Nīderlandes Prima Donna Kaas pārākums. Piektā vieta no 27 komandām. Uzvarēja Austrijas ATSC Wildcats.

U-13 vecuma meitenes cīnījās uz mazāka laukuma ar četrām spēlētājām komandā. Mūsu pirmā komanda apakšgrupā uzvarēja Vācijas meitenes, bet zaudēja Austrijas un Serbijas vienaudzēm. Mazajā finālā tika pieveiktas francūzietes un austrietes, bet zaudēts Čehijas komandai. Kopvērtējumā - 18. vieta starp 28 komandām.

Otrā RVS komanda zaudēja Berlīnes klubam un Serbijas komandai, bet pieveica Vacijas Bad Soden, ierindojoties 21. vietā. Mazajām meitenēm galvenais uzdevums bija iejusties šādā sportiskās Bābeles atmosfērā un prast parādīt savas labākās spējas.

Ceļojums nebija viegls. Tā bija jauna pieredze, raksturu atklāsme grūtībās, saliedēšanās komandā. Gan 3600 km autobusā, gan sadzīve armijas teltīs, dažādu rasu kultūras izpausmes tam-tam ritmos vai ziloņu taures skaņas atdarināšanas mēģinājumos bangojošā nometne pāri pusnaktij, gan mūsu maciņus šokējošās cenas Austrijas kafejnīcās, gan neskaitāmās sporta zāles, milzīgais modernais stadions nelielajā Klāgenfurtē. To visu atsvēra ceļojums, veroties uz brīnišķīgajiem Karintijas dabas skatiem no Karntenas Piramīdtorņa, kurā var pacelties viena kilometra augstumā virs jūras līmeņa vai senā Hochosterwitz cietokšņa klintīm, peldes Wortherses ezera tirkīz-zili-zaļajā ūdenī, ekskursija pa Varšavu ar meitenēm tik nozīmīgo veikalu saturu iepazīšanu.

Ja iebraucot Austrijas pirmajā kalnu tunelī visi nežēlojām plaukstiņas aplaudējot, tad pie n-tā tuneļa tās sāka sūrstēt, aplausi pierima, bet ar visu spēku uzbangoja, pārbraucot mīļās Latvijas robežu. Nekur nav tik labi kā mājās!

Andris Kļaviņš