Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi.

Trešdien, 12.februārī, visā Latvijā norisinājās lielākās izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia organizētais karjeras izglītības pasākums skolu jauniešiem – Ēnu diena, kura piedalījāmies arī mēs – Rīgas Volejbola skola, dodot jauniešiem iespēju iepazīties ar skolas ikdienas darbību.

Uz mūsu skolu “ēnot” bija ieradušies kupls jauniešu pulciņš – 15 jaunieši, galvenokārt mūsu skolas audzēkņi – Junora, Dainis, Niks, Miranda, Ulla, Marta, Krista, Annija, Jekaterina, Nikola, Samanta, Krišjānis, Oskars, Kristaps un Samanta.

Ēnu diena skolniekiem sniedz iespēju izglītības saturu saistīt ar reālo dzīvi, palīdzot mērķtiecīgi plānot savu karjeru un izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju, savukārt darba devējam ir laba iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākotnes kolēģus.

Vairākums jaunieši, kuri izvēlējās “ēnot” kādu no RVS personāla, kā iemeslu par to kāpēc izvēlējās tieši mūsu skolu minēja, ka paši ir skolas audzēkņi un vēlējās uzzināt, kas notiek Volejbola skolas “aizkulisēs”, kā notiek organizatoriskās lietas, lai nodrošinātu audzēkņiem visu nepieciešamo viņu izaugsmei volejbolā.

Jaunieši atzīst, ka Ēnu diena tika aizvadīta ļoti interesanti, tika iepazītas jaunas profesijas un iepazīta skolas ēka – pabūts vietās, kuras ne visi ir redzējuši.

G.Aizporiete: “Šogad startējām Ēnu dienā pirmo reizi. Jāsaka, ka tas nebija viegls darbs. Ņemot vērā, ka ēnotāju vecums bija dažāds, tad samērā grūti bija izskaidrot visiem vienā valodā ar ko gan nodarbojas katrs darbinieks, visvairāk – direktors. Manā plānā bija gāzt priekšstatu jauniešu acīs, ka direktors tik vien kā paraksta papīrus. Ceru, ka viņiem radās priekšstats par manu un manu kolēģu darbu un vismaz kāds no viņiem nodomāja “Pēc gadiem gribu sēdēt viņas krēslā!” Nākošgad noteikti piedalīsimies atkal!”