Emocionālā vardarbība – kā to atpazīt, vai kā to izmērīt? Emocionālo vardarbību bieži vien aizstāj pavisam nevainīgs vārdu salikums “tas taču bija tikai joks”. Šo “joku” rezultāti var negatīvi ietekmēt cilvēka emocionālo attīstību, kas var izraisīt depresiju, zemu pašvērtējumu, dusmas un bezspēcības sajūtu. Dažkārt arī treniņos un spēlēs ir vērojami dažādi negatīvi “joki”, kas aizskart komandas biedru, treneri vai vienkāršu apmeklētāju. Treniņos ne vienmēr viss sanāk kā iecerēts, bet tāpēc jau tos sauc par treniņiem, kur ir atļauts kļūdīties. Pieļauta kļūda nekad nav devusi kādam iespēju, citu par to pazemot vai kā citādi emocionāli ietekmēt. Latvijā, pēc ekspertu atzinumiem, emocionālās vardarbības līmenis pieaug. Tas ir sastopams it visur, gan ģimenēs, gan skolās, gan darba vietās un sabiedriskās vietās, kā teātris, sabiedriskais transports u.c. Zināmi arī gadījumi, kad sportā iekarsuši fani, treneri vai sportisti verbāli pazemo kādu vaininieku. Bet sports nebūtu nedz skatāms, nedz interesants, ja tas notiktu bez kļūdām. Tāpēc nav iemesla, lai kādu pazemotu viņa negribētās kļūdas dēļ.
Kā mazināt emocionālo vardarbību savā darba vietā, ģimenē vai jebkur citur? Galvenais aspekts, emocionālas vardarbības beigšanai, ir spēja to ieraudzīt un izbeigt jau tā pašā sākumā. To ir iespējams izbeigt savstarpēji to izrunājot, jo 10/10 gadījumos emocionālai vardarbībai pret kādu ir bijis kāds cēlonis, kurš ir aizskāris kādu no konfliktējošajām pusēm. Tad ja šo cēloni ar sarunu palīdzību noskaidro un nosaka darbību rīcību, lai to likvidētu, var izvairīties no emocionālas vardarbības. Mums spēja runāt ir dota, lai veidotu draugus, neizmatosim to, lai iegūtu ienaidniekus.